Kas ir krājaizdevu sabiedrība

Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīvs

Kā jau izriet no nosaukuma, krājaizdevu sabiedrība pirmkārt ir kooperatīvs. Kooperatīvs ir uzņēmums ar mainīgu pamatkapitālu, ko kontrolē biedri. Katram biedram ir viena balss, neatkarīgi no ieguldītās mantas un naudas apmēra. Valdi un citus amatus ievēl biedri ar balsu vairākumu. Kooperatīva galvenais mērķis ir darbība biedru saimnieciskajās interesēs. Kooperatīvā iestāties var ikviens, kas atbilst iestāšanās nosacījumiem, un ikviens biedrs var brīvi izstāties. Kooperatīvu darbību reglamentē Kooperatīvo sabiedrību likums.

Krājaizdevu sabiedrība (KS) ir specializēta kooperatīva forma, ko regulē īpašs Krājaizdevu sabiedrību likums. KS ir finanšu kooperatīvs.

Krājaizdevu sabiedrība veic bankai līdzīgas funkcijas

KS darbojas līdzīgi bankai, veicot līdzīgas funkcijas – noguldījumi, aizdevumi, līdzekļu uzglabāšana, krājkontu un norēķinu kontu uzturēšana. Atšķirībā no bankām, īpašnieki un pakalpojumu saņēmēji ir KS biedri, tāpēc attiecības starp organizāciju un pakalpojumu saņēmējiem ir daudz ciešākas un mazāk formālas, KS spēj būt elastīgākas. Atšķiras arī veikto operāciju mērogi. Krājaizdevu sabiedrību mērķis ir veicināt savu biedru labklājību, kamēr banku primārais uzdevums ir akcionāru peļņa. KS darbības uzraudzību veic Finakšu un kapitāla tirgus komisija (saīsināti FKTK), kas piešķir vai anulē darbības licences, kā arī izdod Krājaizdevu sabiedrību darbību regulējošus noteikumus.

Būtiska atšķirība no bankām ir tāda, ka KS neveic bezskaidrās naudas emisiju. Vēl viena būtiska atšķirība ir biedru apzinātās līdzdalības iespējas. Bankas ir klientam necaurspīdīgas un lielāko daļu ziņu par savas darbības sekmēm vai grūtībām saviem klientiem nemaz neizsniedz. Ar bankas amatpersonām nesaistītiem klientiem bankas noguldījumu nepieejamība parasti nāk kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Krājaizdevu sabiedrībās informācijas pieejamība ir daudz labāka, jo biedri ir vienlaikus gan pakalpojumu saņēmēji, gan devēji. Bankas vada spēcīgu profesionāļu komanda, turpretīm krājaizdevu sabiedrībām nereti ir jāiztiek ar tiem kadriem, kas tām pieejami. Tādēļ ir liela nozīme katra krājaizdevu sabiedrības biedra spējai orientēties likumos un naudas jautājumos, un tādēļ pašas krājaizdevu sabiedrības ir ieinteresētas apmācīt biedrus par dažādiem ar finansēm saistītiem jautājumiem, ne tikai tiem, kas attiecas tieši uz krājaizdevu sabiedrību.

Krājaizdevu sabiedrība vieno nozari vai teritoriju

Krājaizdevu sabiedrības Latvijā ir divu veidu, teritoriālās vai interešu kopības KS. Teritoriālās KS darbojas noteiktās administratīvās robežās, uzņemot par biedriem tikai ar šo teritoriju saistītus cilvēkus. Interešu kopības KS apvieno vienā jomā nodarbinātos, piemēram piensaimniekus, lauksaimniekus, mežsaimniekus.

Krājaizdevu sabiedrība “pietur” naudu starp savējiem

Vēsturiski krājaizdevu sabiedrības veidojās, lai būtu iespējams izsniegt kredītus tiem projektiem un personām, kam bankas un nebanku aizdevēji naudu nedod, kā arī lai piedāvātu aizdevumus un noguldījumus ar labākiem nosacījumiem nekā banku un nebanku aizdevēji. Latvijas teritorijā šāda situācija izveidojās 19. gs. otrajā pusē, ko raksturoja pakāpenisks lauksaimniecības produktu cenu kritums un cilvēku un naudas migrācija uz pilsētām, kā rezultātā procentu likmes pārsniedza 50% gadā. Mūsdienās stāvoklis ir līdzīga, lauki kļūst mazāk apdzīvoti un bankas samazina pakalpojumus lauku teritorijām, uzskatot tās par neperspektīvām. Atbilstoši arī pieaug vajadzība izsīkstošos naudas resursus “pieturēt” vietējā līmenī.

Jo vairāk naudas nozarei, jo lielāku ekonomisko efektu var panākt, apvienojot neizmantotos līdzekļus krājaizdevu sabiedrībā. Ne velti visām lielākajām un bagātākajām pasaules organizācijām ir savas krājaizdevu sabiedrības. Pati lielākā ir ASV Jūras kara flotes KS (Navy Federal Credit Union), kurai ir apmēram 5 miljoni biedru, 291 filiāle un aktīvi ap 90 miljardiem dolāru. Sava krājaizdevu sabiedrība ir arī Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda darbiniekiem (Bank-Fund Staff Federal Credit Union) un ANO darbiniekiem (United Nations Federal Credit Union).
Līdzīgi, Rietumvalstīs katrai sevi cienošai arodbiedrībai ir sava krājaizdevu sabiedrība.

Tomēr nav jābūt ne lielākajiem, ne bagātakajiem, lai ar saprātīgu un godprātīgu attieksmi apvienotu savus līdzekļus un izdarītu to, kas katram atsevišķi nebūtu pa spēkam.