Statūti

ZOSĒNU KOOPERATĪVĀS

KRĀJAIZDEVU SABIEDRĪBAS

 

 

S T A T Ū T I

JAUNĀ REDAKCIJA

APSTIPRINĀTI

Zosēnu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības

biedru kopsapulcē 2022. gada 24. martā

(protokols Nr. 1)

 

1.      VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

  • Sabiedrības nosaukums ir „Zosēnu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība” (turpmāk – Sabiedrība).
  • Sabiedrības darbības mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās, sadzīves un citas vajadzības, veicināt viņu materiālā dzīves līmeņa paaugstināšanu, nodrošinot biedriem viegli pieejamus, efektīvus un kvalitatīvus finanšu pakalpojumus par konkurētspējīgiem izcenojumiem.
  • Sabiedrības darbības galvenais uzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai uz savstarpējas palīdzības un pašpārvaldes principu pamata, veicinot taupību, veidotu kredītresursus biedru personisko, kā arī saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanai, tādējādi sekmējot viņu labklājību

2.      SABIEDRĪBAS DARBĪBA

  • Sabiedrība ir tiesīga sniegt saviem biedriem šādus finanšu pakalpojumus:
    • piesaistīt biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus;
    • kreditēt biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem;
    • izdarīt skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus;
    • veikt tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā;
    • izsniegt galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem;
    • glabāt biedru vērtības;
    • konsultēt biedrus finansiālā rakstura jautājumos;
    • sniegt tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu;
    • ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju veikt citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finanšu pakalpojumiem.
  • Sabiedrība drīkst biedru nepilngadīgajiem bērniem atvērt krājkontus.
  • Sabiedrības darbības termiņš – beztermiņa.

3.      BIEDRU UZŅEMŠANAS, IZSTĀŠANĀS, IZSLĒGŠANAS, BALSSTIESĪBU IEGŪŠANAS VAI ZAUDĒŠANAS NOTEIKUMI

  • Par Sabiedrības biedru var kļūt:
    • pilngadīga rīcībspējīga fiziska persona, kura ir:
      • Jaunpiebalgas, Raunas vai Gulbenes novada iedzīvotājs;
      • nekustamā īpašuma īpašnieks minēto pašvaldību teritorijā;
      • komercdarbības vai aroddarbības veicējs minēto pašvaldību teritorijā;
      • piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Drusti” biedrs;
      • esoša biedra laulātais vai bērns.
    • juridiska persona, kas ir:
      • Jaunpiebalgas, Raunas vai Gulbenes novada dome;
      • individuālais komersants, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka saimniecība, ja to īpašnieki ir krājaizdevu sabiedrības biedri;
      • komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kuras dalībnieki ir fiziskās personas, ja vienam vai vairākiem krājaizdevu sabiedrības biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādu sabiedrību pamatkapitālā;
      • lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība vai cita sabiedrība, kurai nav komersanta statusa, ja vismaz vienam krājaizdevu sabiedrības biedram pieder balsstiesības šādu sabiedrību pamatkapitālā;
      • biedrība, kuras biedri ir tikai fiziskās personas un vismaz viens no viņiem ir krājaizdevu sabiedrības biedrs.

Juridiskajām personām, izņemot Jaunpiebalgas, Raunas un Gulbenes novada domes, Sabiedrībā nav balsstiesību.

  • Persona, kas vēlas iestāties Sabiedrībā, iesniedz valdei rakstveida pieteikumu, kuru valde izskata triju mēnešu laikā no tā iesniegšanas dienas.
  • Ja valde kādai personai atsaka uzņemšanu Sabiedrībā, iesniegumu par šā lēmuma pārskatīšanu mēneša laikā var iesniegt biedru kopsapulcei un tas izskatāms nākamajā biedru kopsapulcē. Biedru kopsapulces lēmums ir galīgs.
  • Biedrs mēneša laikā no uzņemšanas brīža Sabiedrībā iemaksā iestāšanās naudu un iegādājas pamatpaju.
  • Balsstiesības biedrs iegūst brīdī, kad pilnībā nokārtojis ar iestāšanos saistītos maksājumus.
  • Biedra dalība Sabiedrībā izbeidzas līdz ar izstāšanos vai izslēgšanu no tās, kā arī biedra – fiziskās personas nāvi vai biedra – juridiskās personas darbības izbeigšanos.
  • Biedrs var izstāties no Sabiedrības, iesniedzot valdei rakstveida lūgumu, kuru valde izskata triju mēnešu laikā no tā iesniegšanas dienas. Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par Sabiedrības likvidāciju.
  • Valde ir tiesīga atteikt biedra lūgumu par izstāšanos, ja biedra izstāšanās rezultātā Sabiedrība neievēros Latvijas Republikas Krājaizdevu sabiedrību likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības vai tiktu apdraudēta Sabiedrības maksātspēja vai droša un piesardzīga tās turpmākā darbība. Biedram ir tiesības valdes lēmumu par atteikumu atļaut izstāties no Sabiedrības pārsūdzēt biedru kopsapulcei, kura šajā gadījumā sasaucama viena mēneša laikā.
  • Valdei ir tiesības pieņemt lēmumu izslēgt biedru no Sabiedrības, ja viņš nepilda statūtos noteiktos pienākumus un saistības. Iesniegumu par šī lēmuma pārskatīšanu mēneša laikā var iesniegt biedru kopsapulcei un tas izskatāms nākamajā biedru kopsapulcē. Biedru kopsapulces lēmums par izslēgšanu ir galīgs.
  • Biedrs zaudē balsstiesības brīdī, kad iesniedzis lūgumu par izstāšanos vai pieņemts lēmums par izslēgšanu.
  • Pēc tam, kad pieņemts lēmums par biedra izstāšanos vai izslēgšanu, biedrs zaudē tiesības piedalīties biedru kopsapulcē un būt Sabiedrības vēlēto pārvaldes un revīzijas institūciju sastāvā.
  1. BIEDRU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

    • Biedra tiesības un pienākumi ir spēkā no brīža, kad biedrs ir pilnībā nokārtojis ar iestāšanos saistītos maksājumus.
    • Sabiedrības biedra pienākumi ir:
      • ievērot Statūtus un izpildīt biedru kopsapulces un ievēlēto pārvaldes un kontroles institūciju lēmumus;
      • savlaicīgi izpildīt saistības, kas attiecas uz līdzdalību Sabiedrības darbībā statūtos noteiktajā kārtībā;
      • saudzēt Sabiedrības mantu, kā arī ziņot valdei vai revīzijas komisijai par konstatēto mantas izsaimniekošanu vai nesaimniecisku rīcību un veikt attiecīgus pasākumus šādu pārkāpumu novēršanai;
      • izmantot pirmām kārtām Sabiedrības sniegtos pakalpojumus.
    • Sabiedrības biedriem ir tiesības:
      • piedalīties Sabiedrības darbībā un pārvaldē;
      • izmantot biedriem paredzētos atvieglojumus un priekšrocības;
      • saņemt dividendi statūtos noteiktajā kārtībā un apmērā;
      • rīkoties ar savām pajām likumos un statūtos noteiktajā kārtībā;
      • saņemt no Sabiedrības informāciju jebkurā ar tās darbību saistītā jautājumā, ja tai nav komercnoslēpuma statuss;
      • izstāties no Sabiedrības likumos un statūtos paredzētajā kārtībā.

5. pajas, to veidi, atsavināšanas kārtība un iestāšanās nauda

  • Sabiedrībā pajas nominālvērtība ir 17,07 eiro. Pajas var apmaksāt tikai naudā.
  • Sabiedrībā ir pamatpajas un papildpajas. Katram biedram ir viena pamatpaja, visas pārējās ir papildpajas. Pamatpaja nav atsavināma citiem Sabiedrības biedriem.
  • Biedrs var iegādāties papildpajas ne vairāk kā 75 procentus no Sabiedrības pamatkapitāla.
  • Biedrs var atsavināt Sabiedrībai savas pajas, iesniedzot valdei rakstveida lūgumu, kuru valde izskata triju mēnešu laikā no tā iesniegšanas dienas. Biedrs nevar iesniegt lūgumu par paju atsavināšanu pēc tam, kad pieņemts lēmums par Sabiedrības likvidāciju.
  • Valde ir tiesīga atteikt biedra lūgumu par paju atsavināšanu Sabiedrībai, ja paju atsavināšanas rezultātā Sabiedrība neievēros Latvijas Republikas Krājaizdevu sabiedrību likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības vai to izmaksa varētu apdraudēt Sabiedrības maksātspēju vai drošu un piesardzīgu turpmāku tās darbību.
  • Biedram, kas izstājies vai izslēgts no Sabiedrības, un biedram, kas atsavina Sabiedrībai savas pajas, paju izmaksa veicama gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, ieturot no to vērtības zaudējumus, kas radušies Sabiedrībai, vai pieskaitot dividendi. Ja biedra paju vērtība pārsniedz 10 procentus no Sabiedrības pamatkapitāla, paju izmaksas termiņu var pagarināt līdz trim gadiem.
  • Sabiedrības biedriem ir tiesības savstarpēji pirkt, pārdot un dāvināt savas papildpajas. Savstarpējo papildpaju atsavināšanas kārtību nosaka valde.
  • Sabiedrībā iestāšanās nauda ir 17,07 eiro.

6. SABIEDRĪBAS KAPITĀLS, PEĻŅAS SADALE UN ZAUDĒJUMU SEGŠANA

  • Sabiedrības pašu kapitāls ir starpība starp Sabiedrības aktīviem un saistībām.
  • Sabiedrības pamatkapitālu veido visu Sabiedrības biedru paju nominālvērtību summa. Sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 25 000 eiro.
  • Sabiedrības rezerves kapitālu veido:

iestāšanās nauda, neizņemtās dividendes un pajas;

atskaitījumi no peļņas – vismaz 25 procentu apmērā no gada tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu nomaksas), līdz rezerves kapitāls sasniedz vismaz 10 procentus no kopējiem aktīviem;

ziedojumi, mantojumi un citi neparedzēti ieņēmumi;

citi ar biedru pilnvaroto sapulces lēmumu paredzēti maksājumi.

  • Sabiedrība var izveidot citus kapitālus biedru kopsapulces noteiktajā kārtībā.
  • Tīrās peļņas daļa, kas paliek pēc atskaitījumiem rezerves kapitālā, sadalāma saskaņā ar biedru kopsapulces lēmumu.
  • Ja Sabiedrība pārskata gadu noslēdz ar zaudējumiem, zaudējumi sedzami saskaņā ar biedru kopsapulces lēmumu.

7. SABIEDRĪBAS ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA UN PĀRVALDE

  • Sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir biedru kopsapulce.
  • Biedru kopsapulce ievēl valdi, kredītkomiteju un revīzijas komisiju.
  • Valde ir izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv Sabiedrību.
  • Revīzijas komisija ir Sabiedrības kontroles un revīzijas institūcija.
  • Kredītkomiteja atbild par aizdevumu piešķiršanu un uzraudzīšanu atbilstoši biedru kopsapulces apstiprinātās kredītpolitikas noteikumiem.
  • Valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļi darbu veic bez atlīdzības, ja biedru kopsapulce nav noteikusi citādi.

8.       BIEDRU KOPSAPULCE

  • Biedru kopsapulce var būt kārtējā un ārkārtas.
    • Kārtējo biedru kopsapulci valde sasauc katru gadu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc saimnieciskā darbības gada beigām.
    • Steidzamu jautājumu izlemšanai, kuri rodas Sabiedrības darbības procesā un nav valdes kompetencē, valde var sasaukt ārkārtas biedru kopsapulci.
    • Ārkārtas biedru kopsapulce valdei jāsasauc arī tad, ja to rakstiski pieprasa vismaz viena desmitdaļa biedru vai revīzijas komisija. Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc ārkārtas biedru kopsapulci, to sasauc revīzijas komisija.
  • Par biedru kopsapulces sasaukšanu jāpaziņo ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pirms tās sasaukšanas, publicējot sludinājumu laikrakstos vai vietējo pašvaldību izdevumos, kas pēc to izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku Sabiedrības biedru skaitu. Paziņojumā norāda sapulces vietu, laiku un darba kārtību.
  • Biedru kopsapulcei ir tiesības:
    • ievēlēt un atsaukt valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas priekšsēdētājus un locekļus un likvidācijas komisijas locekļus;
    • noteikt atlīdzības lielumu valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas priekšsēdētājiem un locekļiem un likvidācijas komisijas locekļiem;
    • noteikt izmaiņas valdes locekļu pārstāvības tiesībās;
    • pēc valdes un revīzijas komisijas vai zvērināta revidenta ziņojuma izskatīt un apstiprināt saimnieciskās darbības gada pārskatu;
    • apstiprināt valdes sagatavoto Sabiedrības budžetu un kārtējā gada darbības plānu;
    • noteikt Sabiedrības iestāšanās naudas lielumu;
    • izskatīt sūdzības par valdes lēmumiem;
    • izlemt jautājumus, kas saistīti ar Sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju;
    • izlemt jautājumus par Sabiedrības statūtu grozīšanu;
    • sadalīt iepriekšējā saimnieciskās darbības gada peļņu un noteikt zaudējumu segšanas kārtību;
    • saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem apstiprināt un grozīt valdes, kredītkomitejas, revīzijas komisijas vai zvērināta revidenta un likvidācijas komisijas darbības nolikumus;
    • pārstāvēt Sabiedrību tiesā ar tās pilnvarotas personas starpniecību visās Sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret Sabiedrību;
    • apstiprināt Sabiedrības darbības politikas un noteikumus, kā arī lemt citus ar Sabiedrības darbību saistītus jautājumus.
  • Biedru kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā klātesošo biedru skaita. Biedru kopsapulce izskata tos jautājumus, kas ietverti izziņotajā darba kārtībā.
  • Biedru kopsapulci vada no biedru vidus ievēlēts vadītājs. Par vadītāju nevar būt valdes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un revīzijas komisijas locekļi.
  • Biedru kopsapulce pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz viena desmitā daļa klātesošo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas priekšsēdētājus un locekļus un likvidācijas komisiju.
  • Biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo biedru vienkāršu balsu vairākumu.
  • Lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu un sabiedrības reorganizāciju pieņem, ja par to balso ne mazāk par trim ceturtdaļām kopsapulcē klātesošo biedru.

9. VALDE

  • Valde pārzina un kopīgi vada sabiedrības lietas. Tā atbild par Sabiedrības saimniecisko darbību, kā arī par Sabiedrības lietvedības un grāmatvedības atbilstību normatīvajiem aktiem. Valde pārvalda Sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem, statūtiem un biedru kopsapulces lēmumiem.
  • Valdi piecu locekļu sastāvā un tajā skaitā valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku uz laiku, kas nav ilgāks par trīs gadiem, ievēl un atsauc biedru pilnvaroto sapulce, aizklāti balsojot. Ja kāds no valdes locekļiem sakarā ar atkāpšanos, atsaukšanu vai nāves gadījumā atstājis savu amatu pirms termiņa beigām, uz kuru tika ievēlēts, biedru kopsapulce viņa vietā uz atlikušo pilnvaru laiku ievēl jaunu valdes locekli.
  • Valdes darbu vada tās priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietnieks.
  • Valdes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi trīs mēnešos. Valde ir lemttiesīgas, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu. Valde pieņem lēmumu ar klātesošo balsstiesīgo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss, bet priekšsēdētāja prombūtnes laikā – viņa vietnieka balss. Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms valdes sēdes protokolā. Valdes sēdes protokolu paraksta visi klātesošie valdes locekļi.
  • Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes priekšsēdētājs un viņa vietnieks Sabiedrību pārstāv atsevišķi, bet pārējie valdes locekļi – kopīgi. Valdes locekļi var pilnvarot no sava vidus vienu vai vairākus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus.
  • Valde lemj visus ar Sabiedrības darbību saistītus jautājumus, kuri nav biedru kopsapulces kompetencē, t.sk.:
    • sagatavo un iesniedz biedru kopsapulcei priekšlikumus par izmaiņām Statūtos;
    • iesniedz biedru kopsapulcei apstiprināšanai gada pārskatu un priekšlikumus par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu;
    • izstrādā Sabiedrības darbības plānu un budžetu;
    • izstrādā Sabiedrības darbības operāciju politikas un noteikumus, kā arī priekšlikumus par pakalpojumu paplašināšanu, sašaurināšanu vai jaunu ieviešanu;
    • izvirza amatpersonu kandidatūras;
    • apstiprina Sabiedrības darbības operāciju procedūras un kārtību;
    • lemj par jaunu biedru uzņemšanu, esošo biedru izstāšanos vai izslēgšanu, paju atsavināšanu;
    • lemj par Sabiedrības struktūrvienību veidošanu, ieceļ amatā un atbrīvo no amata to vadītājus, organizē un kontrolē viņu darbību;
    • nosaka darbinieku skaitu un viņu atalgojumu;
    • lemj par Sabiedrības brīvo līdzekļu izvietošanu vai aizņēmuma saņemšanu;
    • izstrādā priekšlikumus par Sabiedrības darbības reorganizāciju;
    • izlemj citus jautājumus, kurus biedru kopsapulce nodevusi valdes kompetencē.
  • Valdes priekšsēdētājs:
    • organizē Sabiedrības darbību;
    • pārstāv Sabiedrību attiecībās ar valsti, pašvaldībām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām;
    • organizē Valdes darbam nepieciešamos materiālu sagatavošanu
    • izstrādā valdes lēmumu projektus;
    • kontrolē Sabiedrības uzdevumu izpildes gaitu;
    • pieņem darbā un atlaiž no darba tos Sabiedrībā strādājošos, kuru pieņemšana un atlaišana nav sabiedrības Valdes kompetencē.
    • izpilda biedru kopsapulces un valdes uzticētos uzdevumus.
  • Valde par savu darbību sniedz ziņojumu biedru kopsapulcei.

10. KREDĪTKOMITEJA

  • Kredītkomiteju trīs locekļu sastāvā un tajā skaitā kredītkomitejas priekšsēdētāju uz laiku, kas nav ilgāks par trīs gadiem, ievēl un atsauc biedru kopsapulce, aizklāti balsojot. Par kredītkomitejas locekli nedrīkst būt valdes un revīzijas komisijas loceklis.
  • Ja kāds no kredītkomitejas locekļiem sakarā ar atkāpšanos, atsaukšanu vai nāves gadījumā atstājis savu amatu pirms termiņa beigām, uz kuru tika ievēlēts, biedru kopsapulce viņa vietā uz atlikušo pilnvaru laiku ievēl jaunu kredītkomitejas locekli.
  • Kredītkomiteja atbilstoši biedru kopsapulces apstiprinātās kredītpolitikas noteikumiem izskata iesniegumus par kredītu piešķiršanu, izvērtē kredītņēmēju maksātspēju un kopā ar Valdi lemj par aizdevuma piešķiršanu, kā arī veic izsniegto aizdevumu uzraudzību.
  • Kredītkomitejas sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse kredītkomitejas locekļu. Kredītkomiteja pieņem lēmumu ar klātesošo kredītkomitejas locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir kredītkomitejas priekšsēdētāja balss. Kredītkomitejas sēžu protokolus paraksta visi klātesošie Kredītkomitejas locekļi.
  • Par savu darbu kredītkomiteja sniedz pārskatu biedru kopsapulcei un valdei ne retāk kā vienu reizi gadā.

11. REVĪZIJAS KOMISIJA

  • Revīzijas komisija pilda iekšējā audita dienesta pienākumus, pārbauda Sabiedrības darbību.
  • Revīzijas komisiju trīs locekļu sastāvā un tajā skaitā revīzijas komisijas priekšsēdētāju uz laiku, kas nav ilgāks par trīs gadiem, ievēl un atsauc biedru kopsapulce, aizklāti balsojot. Par revīzijas komisijas locekli nevar būt valdes vai kredītkomitejas loceklis, kā arī personas, kuras ar valdes locekļiem vai galveno grāmatvedi ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.
  • Ja kāds no revīzijas komisijas locekļiem sakarā ar atkāpšanos, atsaukšanu vai nāves gadījumā atstājis savu amatu pirms termiņa beigām, uz kuru tika ievēlēts, biedru kopsapulce viņa vietā uz atlikušo pilnvaru laiku ievēl jaunu revīzijas komisijas locekli.
  • Revīzijas komisijas uzdevumi ir šādi:
    • pastāvīgi kontrolēt Valdes darbību un raudzīties, lai Sabiedrība savā darbībā ievēro likumus, statūtus un biedru kopsapulču lēmumus;
    • izvērtēt valdes iesniegto gada pārskatu, budžeta projektu, kā arī Valdes priekšlikumus par peļņas sadali, un sniegt savu atzinumu par tiem valdei un biedru kopsapulcei;
    • izskatīt lēmumu projektus visos jautājumos, kas ir biedru kopsapulces kompetencē vai pēc valdes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai biedru kopsapulcē, un sniegt savu atzinumu par tiem valdei un biedru kopsapulcei.
  • Revīzijas komisijai ir šādas tiesības:
    • jebkurā brīdī pieprasīt no valdes pārskatu par Sabiedrības darbību;
    • pārbaudīt Sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus un citu mantu;
    • iesniegt biedru kopsapulcei ziņojumu, kurā novērtēta Sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī izteikt priekšlikumus par Sabiedrības darbības uzlabošanu.
  • Revīzijas komisija ir atbildīga un sniedz pārskatu par savu darbību biedru kopsapulcei.

12. SABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJAS UN LIKVIDĀCIJAS KĀRTĪBA

  • Sabiedrību var reorganizēt un tās darbību izbeigt ar biedru kopsapulces lēmumu vai tiesas nolēmumu.
  • Sabiedrības likvidācijas iemeslus un kārtību nosaka Latvijas Republikas spēkā esošie normatīvie akti.