Aizvien vairāk uzņēmēju Latvijā pārliecinās, ka reģionu infrastruktūra ir piemērota uzņēmējdarbības veikšanai – pieejamākas ražošanas telpas, zemes gabali apbūvei un cilvēkkapitāls, labvēlīga vide ES un nacionālā atbalsta finansējuma piesaistei. Tomēr starta finansējums jeb aizdevumi finansējuma piesaistei reģionu uzņēmējiem apsīkst. Iemesli ir dažādi, piemēram, komercbanku klātbūtne reģionos pakāpeniski samazinās, reģiona uzņēmēju salīdzinoši nelielu summu aizdevumu pieprasījums un citi. Balstoties uz ‘SKDS Pētījumu centrs’ veikto pētījumu 2019. gada nogalē, nedaudz vairāk kā puse reģionu esošie un topošie uzņēmumi pēdējo trīs gadu laikā ir mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai vai attīstībai. No tiem aptuveni trešdaļai to iegūt neizdevās – līdz ar to plānotā saimnieciskā darbība tika samazināta vai pilnībā pārtraukta. 

Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt, tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts.

Lai meklētu risinājumus alternatīvu aizdevumu pakalpojumu pieejamības veicināšanai reģiona uzņēmējiem 2020.gada 25.februārī notika diskusija, kurā piedalījās politiķi, publiskā sektora vadītāji, pašvaldību un krājaizdevu sabiedrību pārstāvji, kā arī reģionu uzņēmēji. Diskusiju moderēja žurnālists Jānis Domburs.

Diskusiju rīkoja:

• Biedrība “Lauku Attīstības Partnerība”
• Biedrība “Pierīgas partnerība”
• Biedrība “No Salacas līdz Rūjai”
• Biedrība “Vidzemes lauku partnerība “Brasla””
• Biedrība “Lauku partnerība Ziemeļgauja”
• Biedrība “Kandavas Partnerība”